Prāgas pilsētas administrācija un struktūra
Prāgas rātsnams ir Prāgas galvaspilsētas vietējā un reģionālā iestāde. Likums nosaka tā darbības jomu attiecībā uz Prāgas pilsētu un pilsētas rīkojumu par Prāgas pilsētas statūtiem. Pašvaldības darbību un organizatorisko struktūru regulē noteikumi, kas izdoti ar Prāgas pilsētas domes lēmumu. Pašvaldība pilda pašvaldības vai pilsētas domes uzdotos uzdevumus un īsteno galvaspilsētas deleģētās valsts pilnvaras. Dažas neatkarīgas un deleģētas Prāgas pilsētas pilnvaras pilsētas statusā ir deleģētas pašvaldību rajoniem. Deleģēto pilnvaru īstenošanā pašvaldībai ir prioritāte pār pašvaldību rajoniem, regulējot to jurisdikcijas īstenošanu un pārskatot to lēmumus. Prāgas rātsnamā strādā aptuveni 1800 cilvēku.
Pašvaldība darbojas daudzās ēkās dažādās Prāgas vietās, un tās galvenā mītne ir Jaunais rātsnams Marienplatz vecpilsētā. Otra nozīmīgākā ēka ir Škoda pils Jungmann ielā Jaunpilsētā, kas iznomāta pašvaldībai.
Zemākas kvalitātes plašsaziņas līdzekļos un dažreiz sarunvalodā pašvaldība tiek nepareizi dēvēta par Prāgas pilsētas asambleju vai citām vēlētām pilsētas iestādēm (piemēram, Prāgas pilsētas dome), lai to atšķirtu no pašvaldību rajoniem.
Prāgas pozīcija Čehijas Republikā
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, un tā ir tās centrālo iestāžu pastāvīgā mītnes vieta. Turklāt kopš 1990. gada 24. novembra tā faktiski ir no jauna izveidota pilsēta, bet tai vienlaikus ir īpašs pašvaldību un reģionu statuss. Uz Prāgu neattiecas Pašvaldību likums (Nr. 128/2000 Coll.) un Reģionu likums (Nr. 129/2000 Coll.). Tomēr tiek piemērots īpašs Prāgas pilsētas likums (Nr. 131/2000 Coll.). Šis likums attiecas uz tā statusu, bet pati Prāga nav iekļauta likumā noteikto pilsētu skaitā. Prāga izdod savai teritorijai savus likumus, dekrētus un noteikumus, kas publicēti Prāgas pilsētas likumu krājumā. Prāgā atrodas arī Centrālā reģiona administratīvās iestādes mītne.
Kadastra nodaļa
Prāgas galvaspilsētas kadastrālā teritorija
Līdz 1949. gadam administratīvos rajonus, izņemot 1947. gadu, veidoja viena vai vairākas veselas kadastra vienības, bijušie ciemi vai pilsētas. Kopš 1949. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas administratīvajā struktūrā. Kopš tā laika daudzu pilsētas rajonu, administratīvo rajonu un rajonu robežas ir neatkarīgas no kadastra teritoriju robežām. Tādējādi dažas kadastra teritorijas ir sadalītas vairākos administratīvajos un pašpārvaldes pilsētas rajonos. Kadastra teritorijas (piemēram, Vinohrady un Smíchov) joprojām ir aktuālas, jo īpaši attiecībā uz zemes un īpašuma reģistrāciju un ēku marķēšanu. Prāga sastāv no 112 dažāda izmēra, rakstura un nozīmes kadastra teritorijām.
Nozīmīgi rajoni
Pilsētas centrs: Vecrīga, Jaunpilsēta, Josefova, Mazpilsēta, Prāgas pils, Višehrad
Lieliski rajoni netālu no pilsētas centra: Smíchov, Vinohrady, Nusle, Vršovice, Žižkov, Karlín, Libeň, Vysočany, Holešovice, Bubeneč, Dejvice, Braník
Reģionālā nodaļa
1960. gadā tika nodibināti desmit apriņķi, un šie rajoni paplašinājās līdz jaunpievienotajām pašvaldībām un maksāja valstij saskaņā ar Teritoriālā iedalījuma likumu. Šie rajoni sākotnēji bija administratīvi un pašpārvaldes apgabali. Lielākās daļas rajonu iedzīvotāji bija tieši atbildīgi rajona nacionālās komitejas (vēlāk rajona biroja) priekšā. Tomēr vēlāk saistītajās kopienās viņi palika kā starpnieki starp vietējām, nacionālajām komitejām (vietējām iestādēm), kuras arī ietilpst attiecīgā rajona kompetencē. Taču kopš 1990. gada šie rajoni nav pašpārvaldes rajonu vienības, un kopš 2001. gada tajos nav arī teritoriāli administratīvo rajonu. Mūsdienās pēc tiem tiek organizētas tieši tiesas, pasta nodaļas vai dažādi administratīvie uzņēmumi.
Desmit rajonu saraksts saskaņā ar likumu Nr. 36/1960 Coll. Katram rajonam ir savs pilsētas rajons, kas tagad veido rajona teritoriju:
Praha 1: Praha 1
Praha 2: Praha 2
Praha 3: Praha 3
Praha 4: Praha 4, Praha-Kunratice, Praha 11, Praha-Újezd, Praha-Šeberovs, Praha 12, Praha-Libuš
Praha 5: Praha 5, Praha-Slivenec, Praha 13, Praha-Řeporyje, Praha 16, Praha-Velká Chuchle, Praha-Lochkov, Praha-Lipence, Praha-Zbraslav, Praha-Zličín
Praha 6: Praha 6, Praha-Lysolaje, Praha-Nebušice, Praha-Přední Kopanina, Praha 17, Praha-Suchdol
Praha 7: Praha 7, Praha-Troja
Praha 8: Praha 8, Praha-Březiněves, Praha-Dolní Chabry, Praha-Ďáblice
Praha 9: Praha 9, Praha 14, Praha-Dolní Počernice, Praha-18, Praha 19, Praha-Vinoř, Praha-Satalice, Praha-Čakovice, Praha-20, Praha 21, Praha-Klánovice, Praha-Koloděje, Praha-Koloděje, Praha-Brovice
Praha 10: Praha 10, Praha-Křeslice, Praha 15, Praha-Dolní Měcholupy, Praha-Štěrboholy, Praha-Petrovice, Praha-Dubeč, Praha 22, Praha-Královice, Praha-Nedvě-Kolovi, Praha-Nedvě-Kolovy, Praha
Administratīvā un pašpārvaldes nodaļa
Prāgā ir 57 pašpārvaldes pilsētas rajoni, ko pārvalda ievēlēta vietējā iestāde un padome, mērs un rajona birojs. Kopš pilsētas rajonu izveidošanas dažu pilsētas rajonu iestādēm tika uzticētas dažas valdības pilnvaras, pat attiecībā uz citiem pilsētas rajoniem.
Kopš 2001. gada 1. jūlija šis kompetences līmenis ir sadalīts 22 administratīvajos rajonos visā Prāgā. Ja kartēs vai tekstā, kas saistīts ar Prāgu, ir atsauce uz “administratīvais rajons”, tas visbiežāk nozīmē šo pilnvaru un līmeņu administratīvo rajonu. Kopš 2002. gada 1. janvāra šo 22 pilsētas rajonu nosaukums ir vārds Prāga ar atbilstošo numuru, un tas pats nosaukums tiek lietots tās paplašināto pilnvaru administratīvajam rajonam. Dažiem no šiem 22 pilsētu rajoniem šīs pilnvaras ir tikai to teritorijai; citiem ir šīs pilnvaras pat citos pilsētas rajonos.
Tomēr lielākā daļa no 22 administratīvajiem rajoniem (visi, izņemot Prāgas 1-3) nav identiski teritoriālajiem apgabaliem saskaņā ar Teritoriālā iedalījuma likumu, kas pastāvēja sākotnēji (pirms 1990. gada), kā arī administratīvajiem rajoniem un bija viņu pašu korpuss (ONV). Valdība un deputāti vairākkārt nāk klajā ar priekšlikumiem vecā dalījuma atcelšanai.
