Komunistiskā režīma sekas
Komunistu mantojums vēl joprojām dzīvo Čehijas Republikas iedzīvotāju sirdīs un prātos un joprojām ietekmē cilvēku psiholoģiju, kā arī ekonomisko un sociālo stāvokli valstī. Skaidrs ir tas, ka komunisms daudz ko nozaga Čehijas iedzīvotājiem, un viņi joprojām mēģina pielāgoties dzīvei bez tā; tas ir process, kurš lielā mērā vēl aizvien turpinās.
Neviens, kurš nav dzīvojis komunistu valdīšanas laikā, nespēs izprast, ko tieši tas nozīmēja vīriešiem, sievietēm un bērniem, kuri dzīvoja tajā laikā. Valdība saglabāja milzu kontroli pār vārda brīvību, un gadījās, ka tie, kuri atteicās pievienoties Komunistiskai partijai, varēja zaudēt darbu, un arī viņu bērni tika iekļauti melnajā sarakstā, apgrūtinot viņu nākotnes darbā iekārtošanos. Kā jūs varat iedomāties, vairums cilvēku ienīda šo sistēmu, taču nespēja nostāties pret to, saglabājot visaptverošu tā brīža bezcerības sajūtu; tauta vēlējās atbrīvoties no savām važām, bet vienkārši nevarēju to izdarīt.
Viens no lielākajiem komunisma mantojumiem ir čehu tautas attieksme pret galvenajām dzīves vērtībām. Komunistu sistēma iznīcināja jebkādu individualitātes sajūtu un padarīja iedzīvotājus par vienu veselumu – cilvēku grupu, kurai nav savu individuālo viedokļu, prasmju un nopelnu. Tas padarīja čehus intravertus, un to vēl joprojām var novērot arī mūsdienās, jo daudzuz čehi neuzskata, ka viņi var mainīt kopainu un ka tikai viņi vieni paši ir savu likteņa kalēji.
Neskatoties uz politiskajām represijām un brutālo valsts kontroli, tomēr ir daudz cilvēku, kuriem joprojām ir patīkamas atmiņas par šo laiku; ārvalstu viesiem tas var šķist nedaudz dīvaini. Daudzi cilvēki tomēr atcerās to, kā laiku, kad viņiem bija nodrošināti pamata labumi, un kad visiem iedzīvotājiem bija drošs mājoklis un darbs, uz kuru viņi varēja paļauties. Mūsdienās cilvēkiem ir jāuztraucas par viņu hipotekāro kredītu, rēķiniem, darba garantijām un daudziem citiem faktoriem, kuri tiek uztverti kā daudz lielāks stresa faktors, nekā iepriekšējais režīms. Būtībā, tie, kuriem nebija ļoti godkārīgas vēlmes, bija laimīgi dzīvojot tādā veidā, kā to atļāva komunistu režīms, savukārt tiem, kuriem piemīt ambīcijas, patīk tas, ka viņi var brīvi īstenot savus sapņus mūsdienu pasaulē.
Viena lieta, kas pat visgrūtākais laikos nekad nav cietusi, ir čehu humora izjūta. To var aplūkot 1989. gadā ražotajās filmās, daudzas no kurām bija asprātīgi sausā humora iestudējumi ar personāžiem, kuriem bija relaksēta dzīves uztvere. Tā nav nejaušība, ka tiklīdz režīms krita, šīs filmas sāka filmēt. Viena no galvenajām šo filmu iezīmēm bija sacelšanās pret varas orgāniem, kas acīmredzami bija visas tās neapmierinātības, kas bija izveidojusies cilvēku iekšienē represīvos varas gados, tieša ietekme.