Dejvice un Bubeneča

Dejvice atrodas uz ziemeļiem no Hradčani un pašas Prāgas pils. Atsaucēs tā tika minēta jau 1088. gadā un ilgu laiku saglabāja savu lauku tēlu. Lauksaimniecības zemes tika aizstātas ar dzīvojamo priekšpilsētu. 20. gadsimta 30-tajos šeit atradās mājokļu kolonija Osada Baba jeb Babas dzīvojamā kolonija. Tā tika organizēta saskaņā ar Pavela Janāka būvniecības plānu. Funkcionālās arhitektūras dārgumi nāk no veselas plejādes Pirmās republikas galveno arhitektu (J. Gočars, J. Krejcars, A. Benešs, J. Gillars un citi). Bubeneča austrumos pieguļ Dejvicei. Šeit sākas Stromovkas Karaliskais medību rezervāts. 1320. gadā Jans Luksemburgs to izmantoja kā medību rezervātu. 17.gadsimta sākumā Rūdolfs II šeit izraka dīķus un izbūvēja galerijas. No 1804. gada vice-reģents grāfs Hoteks padarīja to pieejamu sabiedrībai, savukārt Vladislava Jagellona un Rūdolfu II medību pili Jirži Fišers pārveidoja par vice-reģenta neogotikas stila Vasaras pili. Pēc 1845. gada tika uzsākta medību rezervāta pārveidošana par angļu parku. Mūsdienās šī romantiskā oāze ir aizsargājams dabas piemineklis. Austrumos Stromovkai pieguļ Prāgas izstāžu parks (Výstaviště Praha). No 19. gadsimta beigām šis izstāžu parks ir kalpojis ne vien kā izstāžu un gadatirgu vieta, bet arī kā izklaides centrs. Šurp tika pārcelts slavenais Mateja atrakciju parks, taču šeit var atrast arī segto baseinu, stadionus, teātrus, kinoteātrus, Nacionālā muzeja lapidāriju un daudzas citas sporta un izklaides vietas. Ievērības vērtas ir arī vietējās konstrukcijas, kas tika izveidotas 1891. gada Jubilejas izstādei. Vēsturiskā dzelzs stila un stikla kombinācija ir interesanta 19. gadsimta mākslas izpausme. No otras puses, Kržiižika strūklaka, kas tika atjaunota 1991. gada Jubilejas izstādei, ir mūsdienīgs veidojums.