Višehrad

Višehradas cietoksnis nodrošina lielisku pēcpusdienu aizbēgšanu no pilsētas centra cilvēku sastrēgumiem: tā kapsētā atrodas Bohēmijas mākslas elites mirstīgās atliekas; no vaļņiem paveras lielisks skats uz upi; un zem cietokšņa ir vairāki interesanti čehu kubisma arhitektūras piemēri.

Višehrada tika dibināta kaut kad 10. gadsimtā, neapšaubāmi vēlāk, nekā tika dibināta Prāgas pils , un gadsimtiem tā arī palika Prāgas pils pakļautībā. Tas tā ir, iespējams, izņemot 1061.-1092.gadu, kad Višehradā dzīvoja Vratislavs II, sākotnēji princis, vēlāk pirmais Čehijas karalis, kurš licis rekonstruēt pili un celt no akmens un ierīkot tajā baznīcas kapelu. Pēc tam tā nozīme samazinājās. Vēlāk Kārlis IV lika Višehradu rekonstruēt un pārveidot par mūra fortu saistībā ar jauncelto visas Prāgas nocietinājumu. Taču, tāpat kā citviet Bohēmijā, pils dzīvi negatīvi ietekmēja husītu periods, kad tā tika aplenkta, izlaupīta un daļēji nojaukta. 1650. gadā saistībā ar visas Prāgas nocietināšanu pēc itāļu arhitektu plāniem atkal tika uzcelti jauni ķieģeļu baroka vaļņi. Pils atkal kalpoja kā forts līdz 1911. gadam, kad forts tika likvidēts. Tas tika pievienots Prāgai kā VI rajons 1883. gadā. Višehrada ir ievērojama vieta, kaut vai tikai ar savu reputāciju kā čehu kņazu, Libušes un Přemysl dinastijas pirmo locekļu rezidenci, kā arī tāpēc, ka tur ir apglabātas ievērojamās tautas personības.

Višehradas kapsēta

Višehradas kapsētā un Slavīnas kapā ir apbedītas vairāk nekā 600 nozīmīgas personas no Čehijas vēstures.

Višehradas kazemāti

1742. gadā datētie kazemāti ir šauras, ķieģeļiem izklātas, 2 m augstas pazemes ejas, kas ved uz milzīgu 330 m2 lielu telpu, kas agrāk kalpoja kā karavīru pulcēšanās vieta.

Pārvietošanās Višehradā

Višehradā no pilsētas centra viegli un ātri var nokļūt ar metro līniju C līdz stacijai Vyšehrad. No turienes līdz Višehradas galvenajiem vārtiem ir aptuveni 10 minūšu gājiena attālumā.