Kārļa tilts

13. gadsimtā būvētais Kārļa tilts visbiežāk ir piepildīts gan ar tūristiem, gan ar čehiem, it īpaši, pavasara un vasaras mēnešu laikā. Kārļa tilts noteikti ierindojas starp svarīgākajām tūristu apskates vietām pilsētā, un tam būtu jābūt pirmajam Jūsu apskates objektu sarakstā. Agrs rīts ir labākais laiks, lai baudītu pastaigu pa ne tik pārpildītu tiltu, lai gan romantiska Prāgas nakts pastaiga pa iespaidīgi izgaismotajām ielām arī būs ļoti patīkama. Jūs varat sagaidīt, ka atradīsiet simtiem suvenīru stendu, kā arī bezgalīgu daudzumu ielu muzikantu, kas no sirds muzicē Jums sķērsojot tiltu. Jūs varat iegūt pat savu, karikatūtista zīmētu portretu, kas būs jauks mājās pārvedams suvenīrs.

Slavenais Prāgas Kārļa tilts šķērso Vltavas upi. Šis „cietzemes” savienojums savulaik padarīja Prāgu par svarīgu tirdzniecības ceļš starp austrumu un rietumu Eiropu. Sākotnēji tilts tika saukts par Akmens tiltu vai Prāgas tiltu, taču kopš 1870. gada saucās par „Kārļa tiltu”.

Mūsdienās apskatāmo tiltu sākotnēji projektēja karaļa Kārļa IV iecienītākas arhitekts un celtnieks Petrs Parlers. Sākotnējā doma bija izveidot funkcionālu konstrukciju bruņinieku turnīriem, un daudzus gadus vienīgais tilta rotājums bija vienkāršs krucifikss. Taču vēlāk, sekojot katoļu vēlmei izrotāt tiltu, tika izbūvētas 30 statujas  (ap 1600.- 1800. gadiem).

Dēļ kaitējumiem, ko gadsimtu gaitā izraisījuši dažādi plūdi un katastrofas, lielākā daļa mūsdienu statuju ir kopijas. Vecākai piemineklis ir krucifikss (1657.g.), kas atrodas netālu no Vecpilsētas robežas. 1694. gadā no soda naudas, ko nomaksāja vietējais ebrejs Elias Backoffens tika finansēts apzeltītais uzrakstu ebreju valodā: „Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots”. Kopumā pašlaik ir 75 statujas, taču, iespējams, visinteresantākā un vecākā, ir Jana Nepomuka statuja (astotā no labās puses, ja Jūs šķērsot tiltu pils virzienā). Leģenda vēsta, ka, ja Jūs paberzēsiet bronzas plāksni pie statujas pamatnes, tad Jūs noteikti kādreiz vēl atgriezīsieties Prāgā; neskaitāmas tūristu plaukstas ir sniegušas panelim spilgti zeltainu mirdzumu.

Tiltam, kurš ir 516 metrus garš, ir 16 pīlāri un trīs tilta torņi. Viens no torņiem, Vecpilsētas Tilta tornis, tiek uzskatīta par skaistāko tilta torni Eiropā dēļ tā bagātīgās skulpturālās apdares. Tornis ir atvērts apmeklētājiem un paver neticamus skatus no augšas; vislabāk tos var novērtēt agrā rītausmā.

Tilta torņi

Tilts, kas ir 516 metrus garš, sastāv no 16 balstiem un trijiem tilta torņiem. Kārļa tilta austrumu galā atrodas Petera Parlera 14. gadsimta beigās projektētais Vecpilsētas tilta tornis, kas izbūvēts kā nocietinājums un arī kā triumfa arka, iezīmējot ieeju Vecpilsētā.  Vecpilsētas tilta tornis  tiek uzskatīts par skaistāko tilta torni Eiropā, pateicoties tā bagātīgajai skulpturālajai apdarei. Tornis ir atvērts apmeklētājiem un no tā jumta augstumiem piedāvā lieliskus skatus, kuri ir vislabāk izbaudāmi agras rītausmas stundā. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 75 CZK, bērniem – 55 CZK. Atvērts: 10:00 – 23:00 no aprīļa līdz septembrim, līdz 22:00 martā un oktobrī un līdz 20:00 no novembra līdz februārim.  www.prazskeveze.cz.

Kārļa tilta Mazpilsētas galā atrodas vēl viens tornis. Augstais Mazpilsētas tilta tornis ir atvērts publiskai apskatei un tā pašā augšā mitinās izstāde par alķīmiķu darbību imperatora Rūdolfa II valdīšanas laikā. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 50 CZK, bērniem – 30 CZK. Atvērts: 10:00 – 18:00 no aprīļa līdz novembrim.

Kārļa tilta muzejs

Šis muzejs atrodas Krusta ar Sarkano Zvaigzni Bruņinieku ordeņa mājvietā un iezīmē pazīstamas Prāgas vietas vēsturi. Adrese: www.charlesbridgemuseum.com; Křížovnickénáměstí 3. Ieejas maksa: pieaugušajiem – 150 CZK, ar atlaidi – 70 CZK. Atvērts: 10:00 – 20:00 no maija līdz septembrim un līdz 18:00 no oktobra līdz aprīlim.

Kampa sala

Kārļa tilts šķērso tās ziemeļu galu, un šodien tā ir savienota ar pārējo pilsētu caur Na Kampe ielu. Ņemot vērā, ka tā ir atdalīta no pārējās pilsētas, Kampa sala ir viena no rāmākajām vietām Prāgā.

Sala ir sadalīta divās daļās, un viena tās daļa ir tuvāk Kārļa tiltam, veidojot omulīgu laukumu. Otrajā daļā ir parks, kurā izkaisīti vairāki vēsturiski dārzi. Sala tiek attiecināta uz 12. gadsimtu, taču gadiem ilgi bijusi pakļauta upes plūdiem, kuri nepārtraukti mainījuši tās formu. Tomēr, 1541. gadā iedzīvotāji sāka nostiprināt salu, izmantojot gruvešus no nodegušajām ēkām. Sala ir atdalīts no Mazpilsētas ar upes kanālu, kas pazīstams kā Certovka. Tas ieguvis šo vārdu, kas nozīmē „velns”, no leģendas, ka kāda veiksmīga sieviete, kurai uz salas kādreiz piederējušas dzirnavas, esot salīgusi ar velnu. Sala lielākoties ir bijusi neapdzīvota līdz 16.gadsimta vidum, ja neskaita trīs ar ūdeni darbināmas dzirnavas. Šodien, apmeklētāji joprojām var redzēt divus šo dzirnavu ūdensriteņus.