Strahovas klosteris
Klosteris, kurš kļuvis pazīstams kā Strahovas klosteris, nebija īpaši ieredzēts līdz 1143. gadam, kad šeit apmetās premonstriešu grupa. Premonstrieši ir Romas katoļu mūku ordenis, kuru 1120. gadā dibinājis Svētais Norberts. Tie ir pazīstami arī kā norbertieši jeb Baltie mūki. Komunistu laikos klosteris bija slēgts, un daudzi mūki bija ieslodzīti. Vēlāk, 1990. gadā pēc komunistiskā režīma sabrukuma, mūki šurp atgriezās. Klostera teritorija ietver Sv. Roha baznīcu, Dievmātes Debesbraukšanas baznīcu, kurā 1787. gadā Mocarts esot spēlējis baznīcas ērģeles, Strahovas Gleznu galeriju un unikālo Strahovas bibliotēku.
Izcilā bibliotēka atrodas lielās zālēs un ir rotāta ar baroka stila griestu freskām. Tā ir lielākā klostera bibliotēka valstī ar divām baroka zālēm un ir vairāk nekā 800 gadus veca. Bibliotēka satur vairāk nekā 130.000 izdevumu, ieskaitot 2.500 grāmatas, kuras izdotas pirms 1500. gada, līdz ar 3.000 manuskriptiem. Vecākā grāmata ir 9. gadsimta Strahovas Evaņģēlijs. Citi darbi ietver slavenu iespiedēju drukas, tādu kā Kristofs Plantēns no Antverpenes.
Šeit ir atrodama divstāvu augstuma Filozofija zāle, kura datēta ar 1780. gadu; visus tās griesti klāj apbrīnojama Fraņča Maulberča kompozīcija, dēvēta par Cilvēces Garīgo Attīstību. Ārpus zāles esošā priekštelpa ietver Neparasto Lietu kabinetu, kuru Jums noteikti jāredz.
Šis koridors aizved jūs uz Teoloģijas zāli (ar izliektiem, baroka stila apmetuma griestiem), kura tiek datēta ar 1679. gadu, un kuru uzbūvējis Džovanni Orsi. Teoloģijas zāles sienas klātas ar rūpīgi kokgrieztiem grāmatu skapjiem, piekrautiem ar vērtīgiem izdevumiem un manuskriptiem. Uzrakstiet savu vārdu uz rīsu grauda Miniatūru muzejā.
