1989. gada Samta revolūcija
Viens no nozīmīgākajiem gadiem Austrumu un Centrālās Eiropas cilvēku acīs un vēsturē neapšaubāmi bija 1989. gads; dažādas komunistiskā režīma valdības tika vienmērīgi gāztas un Berlīnes mūris beidzot krita, apvienojot Austrumvācijas un Rietumvācijas valstis un izveidojot tā saukto mūsdienu Vāciju. Čehoslovākijas valdība nervozi vēroja visu notiekošo, zinot, ka viņi varētu būt nākamie šīs radikālās revolūciju tendences upuri.
Čehoslovākijas iekšienē bija gan uztraukuma, gan bažu sajūta, jo cilvēki vēlējās sagaidīt valdības maiņu, taču bija noraizējušies par to, kā tā notiks. Līdz beidzot 1989. gada 17. novembrī cilvēki saņēma savu pirmo ieskatu par to, kā lietas varētu virzīties tālāk; šajā dienā Komunistiskās Jaunatnes kustība Prāgas pilsētā organizēja demonstrāciju, lai atcerētos tos, kurus Otrā pasaules kara laikā nogalināja nacisti. Policija brutāli apspieda šo demonstrāciju, kā rezultātā bija liels daudzums arestu un demonstrantu ievainojumu.
Tas mobilizēja Čehoslovākijas iedzīvotājus un rosināja viņus ņemt likteni savās rokās. Dusmas izpaudās nevis kā gadījuma rakstura vardarbības akti, bet gan kā virkne lielu demonstrāciju pret esošo valdību, lielākajai daļai no tām notiekot Letna un piesaistot vairāk nekā 750.000 cilvēku. Vadošā persona protestētāju rindās bija cilvēks, kuru sauca Havels, kurš kopā ar citiem risināja sarunas ar esošo valdību un 1989. gada 3. decembrī beidzot lika tai atkāpties. Drīz vien pēc tam, tika izveidota „nacionālās sapratnes valdība”, kura sastāvēja no vairākām, dažādām politiskām partijām, Havelam tiekot ievēlētam par tās vadītāju.
Ņemot vērā miermīlīgo veidu, kādā Čehoslovākijai izdevās veikt šīs pārmaiņas, tās kļuva pazīstamas kā Samta revolūcija. Taču valsts iekšienē vēl aizvien saglabājās problēmas, jo austrumu daļa, Slovākija, kļuva aizvien dusmīgāka par varu un naudu, kas tika koncentrēta rietumu daļā. Tas sasniedza savu apogeju 1993.gadā, kad valsti beidzot nolēma sadalīt, un radās divas jaunas valstis: Slovākija un Čehijas Republika.
Prāga pēc Samta revolūcijas
Kā jebkura pasaules pilsēta, arī Prāga ir piedzīvojusi milzu pārmaiņas kopš pagājuša gadsimta 80. gadu beigām, 90.gadu sākuma. Kopumā, viens no nozīmīgākajiem nesenās Čehijas Republikas vēstures aspektiem ir tas, ka tā ir pozicionējusi sevi kā lielāko vispasaules organizāciju spēlētāju, Prāgai atrodoties centra pozīcijās. Svarīgākās no tām ir NATO un ES, kurām Čehija pievienojās attiecīgi 1999. un 2004. gadā.
Politiski situācija bija ļoti stabila, un demokrātija dominēja gan pilsētā, gan valstī kopumā. Balsis tiek dalītas starp divām galvenajām partijām – Demokrātisko pilsoņu partiju un Sociāldemokrātisko partiju – un nevienai no tām līdz šim nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli politiskajā sistēmā, jo procentuāli atbalsts katrai no tām ir gandrīz vienāds. Lomas zināmā mērā tika sadalītas 2010.gadā, kad tika ievēlēta koalīcijas valdība, Vāclavam Klausam kļūstot par valsts prezidentu.
Mūsdienu Prāga ir dinamiska un plaukstoša pilsēta ar visaptverošu sasniegumu sajūtu par visu, kas ir paveikts pagātnē. Laiks pirms Samta revolūcijas joprojām uzaust daudzu atmiņā, un tas ir periods, ko viņi nekad neaizmirsīs.
